Daugava latviešiem ir viens no nacionālajiem simboliem, kuru apraksta literatūrā un apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”, kas ietekmējusi arī tautas vēstures ritējumu.
Daugava ir lielākā Latvijai cauri plūstošā upe, kuras kopgarums ir 1005 kilometri. No tiem 352 kilometri plūst cauri Latvijas teritorijai. Gadsimtu gaitā Daugava bijusi nozīmīga transporta artērija, iztikas pelnīšanas līdzeklis un arī enerģijas avots uz kuras izvietotas Latvijas lielākās hidroelektrostacijas: Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES. Bet Daugavpils hidroelektrostaciju, lai arī sāka celt, tomēr desmit gadus vēlāk tā būvniecību pārtrauca. To uzskatīja par visas sabiedrības uzvaru, jo HES celtniecības rezultātā tiktu applūdināts Daugavas loku dabas parks, kurš atrodas starp Daugavpili un Krāslavu, tādējādi netieši šim notikumam esot fonā, sākās tautas atmoda, kas Latvijai atnesa neatkarību.